Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki komercializācijas projektā «Heal» izstrādā risinājumu, lai datu analīzi par zemūdens mērījumiem ostu akvatorijās un citās ūdenstilpēs veiktu ātrāk un lētāk. Tas palīdzēs padarīt kuģošanu drošāku.

Rīgas Tehniskās universitātes komanda strādā pie risinājuma batimetrijai jeb ūdenstilpņu gultnes kartēšanai trīsdimensionālā telpā. Izmantojot ūdens robotus ar skaņas radariem, rodas trīsdimensionāli punktu mākoņi ūdenī esošiem priekšmetiem un, piemēram, arī zivju bariem. «Heal» projekta zinātniskais vadītājs Agris Ņikitenko skaidro, ka komandu visvairāk interesē skaņas sensoru uztvertie bīstamie priekšmeti, piemēram, zem ūdens esošie būvgruži. Taču bieži vien punktiem ir kļūdaini atstarojumi, piemēram, zivju bars vai būvgruži vienlaikus rada vairākas atbalsis un nekorektus punktus. Materiāls, kas iegūts aptuveni pusstundu ilgā skenēšanā, satur miljoniem punktu. Lai tos apstrādātu, izšķirotu pareizos un nekorektos punktus, nepieciešamais ārkārtīgi liels cilvēku roku darbs.

«Ir vajadzīga automatizācija, lai šo uzdevumu padarītu ātrāku un lētāku. Mēs projektā veidojam programmatūru, kas varētu automatizēt šo procesu un «mācētu» sašķirot pareizos atbalss punktus un nekorektos,» saka A. Ņikitenko.

Viņš iepriekš citos projektos ir sadarbojies ar Rīgas brīvostu un ar uzņēmumiem, kas to apkalpo. No šīs pieredzes ir radies priekšstats par risinājumiem, kas varētu uzlabot darba ikdienu. Tāpēc pētnieku komanda šajā komercializācijas projektā piedāvā risinājumu zemūdens mērījumu ātrākai analīzei.

Ātrāk un lētāk
Vaicāts, kāpēc kāds cits jau nav radījis šādu risinājumu, A. Ņikitenko teic, ka ir vairāki atsevišķi produkti – dažādi algoritmi un gultnes skenēšanas risinājumi, bet līdz šim tie neesot bijuši savienoti vienā risinājumā.

«Īpašais šajā gadījumā ir tas, ka tiek izveidota datu abstrakcija no programmatūras koda – cilvēkiem, kas ar to strādā, nav jāmāk programmēt. Jā, tam arvien ir jābūt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistam, bet cilvēkam nav jābūt programmētājam vai datu analītiķim. Tas tiešām ir ļoti būtiski,» saka A. Ņikitenko.

Tāpat sagaidāms, ka šī tehnoloģija samazinās cilvēcisko kļūdu varbūtību. Turklāt algoritmi, marķējot datus, sagatavos tos izmantošanai vēlākā mašīnmācīšanās procesā.

Ir izstrādāts pirmais demonstrācijas produkts

Komanda ir izstrādājusi pirmo demonstrācijas produktu, ka automatizē darbplūsmas izveidi.

«Tas nozīmē, ka nekas netiek programmēts – datu apstrādes inženieris var izmantot vienkāršu sistēmu, lai vizualizētu darbplūsmu diagrammas veidā,» stāsta A. Ņikitenko.

Paredzēti vēl divi vai trīs risinājuma varianti, lai noslīpētu tehnoloģiju un padarītu lietotāja saskarni ērtu tiem, kas ar to strādās. «Pagaidām šis ir komercializācijas projekts. Tā mērķis ir komercializēt mūsu iegūto intelektuālo īpašumu – pārdot to kādam Latvijas uzņēmumam, kas to tālāk attīstīs līdz gatavam produktam. Tehnoloģiju veidojam tādu, lai rezultāts būtu mērogojams un izmantojams daudziem uzņēmumiem» saka A. Ņikitenko.

Projektu plānots noslēgt nākamā gada maijā.

Saskan ar misijas Jūra 2030 mērķiem

Šis projekts ir viens no četriem, kas tika atbalstīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētās Tehnoloģiju pārneses programmas ceturtajā atlases kārtā. Tajā piešķīra finansējumu projektiem, kas saskan ar misijas «Jūra 2030» prioritātēm. LIAA direktors Kaspars Rožkalns norādījis, ka zilās jeb ūdens ekonomikas loma pasaulē arvien pieaug, tādēļ arī zinātnes komercializācijas jomā Latvija pievērš pastiprinātu uzmanību akvakultūras projektiem. «Tīrs ūdens ir vērtība, kas ietekmē dzīves kvalitāti un rada priekšnoteikumus ilgtspējīgai uzņēmējdarbības attīstībai. Šādiem projektiem ir augsts komercializācijas potenciāls un tos viegli mērogot dažādu valstu un reģionu vajadzībām,» teic K. Rožkalns.

Atbalsta programmas mērķi paredz atbalstīt pētniecības rezultātu komercializācijas kompetences attīstīšanu valsts pētniecības organizācijās, sniedzot ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, kas sekmētu šo pētniecības organizāciju īpašumā esošo pētniecības rezultātu komercializāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai palielinātu pētniecības organizāciju ienākumus no rezultātu komercializēšanas vai pārvērstu tos veiksmīgā uzņēmējdarbībā. Programmas nosacījumi paredz, ka katram projektam jāīsteno arī biznesa plāns un jāpiesaista speciālisti, kuri virzīs izstrādātos produktus tirgū.

Raksta autors: Anda Asere
Avots: Labs of Latvia