SUPERKRITISKĀ OMEGA-3 EĻĻA NO RAŽOŠANAS BLAKUSPRODUKTIEM

Akvakultūras nozarē ir nepieciešams liels daudzums barības, kuras sastāvā galvenokārt ir proteīni un eļļas. Ar dabiskā nozvejā iegūto zivju eļļu nepieciešamo barības apjomu nav iespējams nodrošināt, savukārt ar augu izcelsmes eļļām barotu zivju produkcijai ir pazemināta uzturvērtība. Tāpēc tirgū ir izveidojies pieprasījums pēc eļļas alternatīvām, kas spētu apmierināt akvakultūru augošo pieprasījumu, kā arī nodrošinātu audzētās zivis ar nepieciešamajām uzturvielām, lai iegūtā zivju produkcija būtu droša un veselīga. Lai šo problēmu risinātu RTU Vides aizsardzības un siltumu sistēmu institūta pētnieki ir izstrādājuši tehnoloģiju zivju uzturam piemērotas eļļas iegūšanai no biodegradējamiem citu nozaru ražošanas blakusproduktiem, izmantojot mikroorganismus.

Projekta ietvaros tiks izstrādāta un optimizēta pilotiekārta zivju eļļas ieguvei un veikta saražoto produktu kvalitātes analīze. Projekta rezultāts ir tehnoloģisks risinājums (iekārtu kopums) zivju eļļas ieguvei, kas ļaus pilnvērtīgāk izmantot bioekonomikas principus Latvijā un citviet Eiropā. Tehnoloģiju pārneses projektā izstrādāto superkritiskās Omega-3 eļļas ražošanas tehnoloģiju ir plānots licencēt.

Projekta zinātniskais vadītājs: Dr.habil.sc.ing. Ivars Veidenbergs, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta emeritētais profesors.

PIELIETOJUMS

Augstas kvalitātes eļļu plānots izmantot kā uztura bagātinātāju, zemākas kvalitātes zivju eļļu – kā zivju barību akvakultūrās.

PRIEKŠROCĪBAS
  • Vienšūnu eļļām ir augstāka uzturvērtība kā zivju un augu eļļām;
  • Mikroorganismi sintezē eļļas daudz ātrāk kā zivis vai augi;
  • Citu nozaru blakusproduktu izmantošana samazina vienšūnu eļļas ražošanas izmaksas;
  • Blakusproduktu efektīva izmantošana mazina negatīvo ietekmi uz vidi;
  • Augu izcelsmes eļļu aizstāšana ar vienšūnu eļļām mazina riskus cilvēka veselībai;
  • Superkritiskā CO2 ekstrakcija nodrošina gala produkta kvalitāti;
  • Ražošanas tehnoloģija atbilst tīrākas ražošanas principiem, nodrošinot maksimāli mazu ražošanas procesa ietekmi uz klimatu, vidi un cilvēku veselību.