RTU ZINĀTNIEKI IZVEIDO NEBIJUŠU ENERĢĒTIKAS UN KLIMATA MODELĒŠANAS RĪKU KOPUMU
Raksta autors: RTU Sabiedrisko attiecību departaments
Publikācijas datums: 25.11.2021
www.rtu.lv
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki izveido mūsdienīgu enerģētikas un klimata modelēšanas rīku kopumu, kas palīdzēs pieņemt datos pamatotus lēmumus par efektīvu rīcībpolitiku Latvijas virzībai uz oglekļa neitralitāti.
RTU zinātnieki izstrādājuši unikālu rīku enerģētikas un klimata politiku modelēšanai. Tas ir brīvi pieejams tiešsaistē gan politikas veidotājiem, gan jebkuram interesentam, lai meklētu visai sabiedrībai izdevīgāko ceļu.
Mainot parametrus un to vērtības, modelis novērtē politikas rīku ietekmi uz kumulatīvo enerģijas ietaupījumu un atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Piemēram, var pārbaudīt, kāda ietekme ir nodokļu izmaiņām, subsīdijām, Eiropas Savienības fondu finansējuma apjomam, inovatīvām tehnoloģijām, energoefektivitātes politikas pasākumiem utt. Rīks rāda, ka viens vai daži politikas pasākumi nedos rezultātu, taču, kombinējot tos dažādos scenārijos, mērķi ir iespējams sasniegt, piemēram, ja ir pieejams finansējums ēku energoefektivitātei, bet nav informācijas, ēkas netiks siltinātas. Arī tad, ja ir pieejama tikai informācija vai atbalsts māju vecākajiem, bet trūkst finanšu atbalsta, ēkas netiks siltinātas. Vairāk informācijas.
Vienlaikus ar šo rīku projektā «Enerģētikas un klimata modelēšana virzībā uz oglekļa neitralitāti» (Nr. VPP-EM-2018/NEKP-0001) RTU VASSI zinātnieki sadarbībā ar partneriem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Universitātes ir izstrādājuši arī modelēšanas rīku, kas piedāvā atrast izmaksu ziņā optimālo risinājumu jeb taisnāko ceļu. Abi rīki ir veidoti, balstoties liela apjoma datos par dažādu tautsaimniecības sektoru energoefektivitātes izvērtēšanu, tehnoloģiskajiem risinājumiem, Latvijas atjaunojamo energoresursu ražošanas un izmantošanas ekonomisko potenciālu utt. Izmantojot rīkus, politikas veidotāji varētu izvērtēt, kur ceļā uz oglekļa mazietilpīgu sabiedrību un ekonomiku Latvija ir šobrīd, kāpēc zaļā pārkārtošanās visos sektoros nenotiek vienādi, un kā izstrādāt detalizētas rīcībpolitikas klimata mērķu sasniegšanai 2030. gadā un 2050. gadā, norāda A. Blumberga.