RTU ZINĀTNIEKI ATTĪSTA MATERIĀLU, KAS UZ DAŽĀDĀM VIRSMĀM PALĪDZĒTU IZNĪCINĀT KORONAVĪRUSU

Raksta autors: RTU Sabiedrisko attiecību departaments
Publikācijas datums: 16.10.2020.
www.rtu.lv

Zinātnieka Andra Šutkas izveidotajā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskajā laboratorijā notiek pētījumi, kas var mainīt notikumu gaitu visā pasaulē. Viens no viņa atklājumiem — jauns materiāls, kas iznīcina baktērijas un vīrusus, ziņo žurnāls «Ir». 

A. Šutkam ar kolēģiem RTU izdevies sintezēt jaunu savienojumu, kas spēj nogalināt baktērijas, vēl jāatrod, kā to iestrādāt materiālos, ar ko pārklāt virsmas, lai uz tām ietu bojā arī tādi vīrusi kā koronavīruss, raksta žurnāls. Zinātnieka komanda šobrīd valsts pētījumu programmā Covid-19 seku mazināšanai pēta A. Šutkas atrasto aktīvo antimikrobiālo savienojumu. «Tas sastāv no nekaitīgiem joniem, no kalcija un dzelzs. Mijiedarbojoties ar gaisā esošo mitrumu un no tā saražojot radikāļus, tas spēj iznīcināt baktērijas un vīrusus,» žurnālā skaidro A. Šutka.

Ceļš pie jaunā savienojuma sācies jau pirms desmit gadiem, kad viņš, gatavojot doktora disertāciju, sintezēja dzelzs oksīdu savienojumu nanodaļiņas. Vēlāk kopā ar kolēģiem A. Šutka ieguva jaunus dzelzs oksīdu materiālus ar fotokatalītiskām īpašībām, tātad tie gaismas iedarbībā ierosina ķīmisku reakciju. Pētījumu gaitā atklājās, ka A. Šutkas atrastajam materiālam piemīt arī spēcīga antimikrobiālā aktivitāte (arī tumsā), lai gan materiāls pats par sevi ir pilnīgi netoksisks. Pirmā ideja bija likt jaunajam savienojumam attīrīt dūņas, ko izmanto notekūdeņu attīrīšanai. Pašlaik dūņas nevar izmantot kā mēslojumu lauksaimniecībā, jo tajās sakrājies daudz baktēriju, kuras var izraisīt nopietnas infekcijas slimības. Lai patogēni ietu bojā, vajadzīgi gadi, bet jaunradītais pulveris spēj tos iznīcināt pusstundas laikā. «Paliek faktiski sterilas dūņas,» uzsver A. Šutka.

Pandēmijas apstākļos radusies ideja par jaunu pielietojumu. «Mēģinām ātrā tempā šo materiālu uztaisīt tādu, lai radītu virsmu pārklājumu, uz kura gan mikrobi, gan vīrusi mirst,» stāsta RTU zinātnieks. Piemēram, publiskās ēkās un sabiedriskajā transportā rokturus varētu notīt ar šādām līmlentēm, kas visus vīrusus vienkārši nogalinātu.

Žurnāls vēsta arī par citiem A. Šutkas pētījumu virzieniem un augustā vienā no respektablākajiem žurnāliem pasaulē «Advanced Materials» publicētu rakstu, kurā kopā ar latviešu un austrāliešu kolēģiem viņš norādīta uz kļūdu citu zinātnieku mērījumos.