RTU ASOCIĒTAIS PROFESORS IZSTRĀDĀ SISTĒMU  CEĻU KAISĪŠANAS DARBU UZRAUDZĪBAI

Foto: pixabay

Raksta autors: RTU Sabiedrisko attiecību departaments
Publikācijas datums: 14.04.2020.
www.rtu.lv

Lai atvieglotu ceļu kaisīšanas darbu uzraudzību, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Vadības informācijas tehnoloģijas katedras (VITK) asociētais profesors Jānis Kampars VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) izstrādājis ceļu kaisīšanas GPS datu apstrādes risinājumu. Līdz šim paveiktos darbus, apstrādājot ceļus ar pretslīdes materiāliem, darba lapās reģistrēja manuāli apstrādājot GPS datus, bet jaunā sistēma, kuru nākamajā ziemas sezonā plānots ieviest visās LAU struktūrvienībās, apjomīgo manuālo darbu ir digitāli transformējusi.

LAU Tehnoloģisko procesu attīstības daļas vadītājs Raitis Šteinbergs atklāj: «Uzņēmums nepārtraukti pārskata iekšējos procesus un meklē risinājumus resursu efektivizēšanai. Viens no virzieniem ir automatizēt manuālu darbu. Lai gan ceļu uzturēšanas tehnika ir aprīkota ar GPS uztvērējiem, līdz šim nebija iespējams automatizēti iegūt atskaites par ceļu posmam veiktajiem uzturēšanas darbiem, patērēto laiku un materiālu. Tādēļ kopā ar RTU uzsākām darbu pie atbilstošas informācijas sistēmas izstrādes.»

Ceļu uzturēšana ziemas perioda režīmā Latvijā ilgst no novembra līdz pat marta beigām, un šajā laikā, vadoties pēc laika apstākļiem, ceļus regulāri nepieciešams apstrādāt ar pretslīdes materiāliem. Ceļu kaisīšanas darbos tiek izmantots liels skaits tehnikas, katrā struktūrvienībā vienlaicīgi strādā vairākas automašīnas, atkarībā no laika apstākļiem un citiem aspektiem autoceļa posmos sāls var tikt kaisīts abos virzienos vai vienā, atšķirīgs ir arī kaisīšanas platums. Tiek uzskaitīti paveiktie darbi – cikos sākta/beigta katra ceļa posma kaisīšana, izmantotā tehnika, materiāls, kaisīšanas platums un doza. Līdz šim tas ir veikts manuāli, LAU darbiniekiem informāciju iegūstot no autoparka pārvaldības sistēmas un veidojot darba lapas uzņēmuma darbu uzskaites sistēmā, kuru skaits vienā sezonā var sasniegt pat 80 tūkstošus.

Asociētais profesors J. Kampars izstrādāja sistēmu, kura, izmantojot atvērtos telpiskos datus un atvērtā pirmkoda risinājumus, nodrošina uzturēšanas tehnikas GPS datu iegūšanu no autoparka vadības sistēmas, datu priekšapstrādi un aktīvajiem ceļu uzturēšanas līgumiem atbilstošu darba lapu automatizētu izveidošanu. Jaunajai sistēmai ir vairākas būtiskas priekšrocības – iegūti ērti pārlūkojami grafiski pārskati par paveikto darbu; ievērojami ietaupīts laiks uz manuālo darba lapu veidošanas rēķina, ļaujot to veltīt citu ceļu uzturēšanas procesu efektivitātes uzlabošanai.

Aizvadītajā sezonā GPS datu analīzes sistēma pilotprojektu veidā ieviesta Ķeipenes un Limbažu iecirkņos, lai fiksētu uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem. Šobrīd turpinās darbs pie sistēmas precizitātes uzlabošanas ar mašīnapmācības modeļu palīdzību, un pilnveidoti telpiskie dati, lai nākamajā ceļu uzturēšanas ziemas sezonā to nodotu lietošanā visām LAU struktūrvienībām. Tāpat nākotnē ir paredzēts sistēmu piemērot lietošanai pilsētvidē un citu uzturēšanas darbu fiksēšanai, piemēram, greiderēšanai.