Mākslīgais ožas sensors

Rīgas Tehniskās universitātes Tehniskās fizikas institūtā ir izstrādāts mākslīgais ožas sensors jeb «mākslīgais deguns», kas spēj atpazīt ēteriskās eļļas, degvielu, šķīdinātājus un spirtu.

Mākslīgais ožas sensors ir veidots no tā sauktā viedā materiāla. Viedie materiāli reaģē uz apkārtējās vides apstākļiem un atkarībā no tiem maina savas īpašības. Piemēram, iedarbojoties ķīmiskiem tvaikiem vai arī iedarbojoties mehāniski, tas izmaina savu elektrisko pretestību. «Mākslīgā deguna» pielietojums ir gaisa kvalitātes kontrolei, kā arī produkcijas kontrolei pārtikas un dzērienu industrijā. Mākslīgā ožas sensora priekšrocība ir tā, ka tas spēj konstatēt noteikta veida gāzes, noteiktās koncentrācijas, viņš tās spēj atpazīt, spēj darboties ilgstoši un bez apstājas.

Kā norāda RTU Zinātņu prorektors Tālis Juhna, mākslīgais deguns nekad neaizvietos cilvēka smaržu gammu, taču pielietojums šādam sensoram var būt kādās agresīvās vidēs, piemēram, naftas rūpniecībā vai ķīmiskajā rūpniecībā, kur cilvēka klātbūtne nav vēlama. Šāda sensora izmantošana var samazināt riskus, kas var rasties no toksisku vielu nonākšanas atmosfērā. Šie sensori konstatētu, cik reāli gaisā ir šie gaistošie organiskie savienojumi un ziņotu par palielinātu to tvaiku koncentrāciju. Otrs pielietojuma veids varētu būt procesi, kurus vajag kontrolēt ilgtermiņā, piemēram, fermentācijas process alus ražošanā. Šeit cilvēka klātbūtne ir iespējama, bet ne 24 stundas. Šādās situācijās sensors var pildīt to darbu, ko varētu darīt 100 cilvēki – nepārtrauktā režīmā kontrolēt gāzu rašanos vai gaistošu savienojumu rašanos fermentācijas procesā.

RTU Tehniskās fizikas institūta pētnieku viens no ievērojamākiem izgudrojumiem ir spiediena sensorelements. Tas ir izgatavots no dabīgās gumijas. Mainoties iedarbībai – to liecot, spiežot vai stiepjot, mainās pretestība un ar elektroniskas iekārtas palīdzību katru šo iedarbību saskaita. Spiediena sensorelementa pielietojums ir dažādu objektu, piemēram, dzelzceļa transporta, gājējus vai veikala apmeklētāju uzskaitē. Pagājušajā gadā šis izgudrojums tika atzīts par vienu no gada izcilākiem sasniegumiem praktiskajā zinātnē Latvijā.