Kurināmā veidu salīdzinājums

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts piedalās starptautiskā projektā, kura laikā pēta Latvijā pieejamos vietējā kurināmā veidus. Projekta mērķis ir veicināt efektīvāku apkures sistēmu izmantošanu, kā arī vietējā biokurināmā izmantošanu.

Aizvien biežāk mājokļu īpašnieki sāk meklēt dažādus citus risinājumus jau esošajām apkures tehnoloģijām. Kā alternatīvas var minēt biomasu, siltumsūkņus un sauli. «Cilvēku izvēle balstās uz diviem galvenajiem parametriem: pirmais – cena, cik dārgi izmaksā tehnoloģija un siltumenerģija, kas tiks saražota, otrs – komforts», stāsta Aivars Žandeckis, Vides monitoringa laboratorijas vadītājs.

Projekta ietvaros tika pētīti 12 granulu paraugi, 6 brikešu paraugi un 9 malkas paraugi. Katram parauga veidam tika noteikts mitruma saturs, pelnu daudzums, sadegšanas siltums un ķīmiskais sastāvs.

Testi ar granulām parādīja, ka vislielākā efektivitāte ir koksnes granulām – ap 90%, kas ir vērtējams kā ļoti labs rādītājs. Arī kūdras granulu efektivitāte bija ap 90%, taču tām ir lielāks CO daudzums.

Salmi un kūdra cenas ziņā ir lētāka, līdz ar to pircējam var šķist izdevīgāk pirkt šo kurināmo, bet ir jāņem vērā lielāks pelnu saturs, kā arī ir iespējams lielāks mitruma saturs, kā rezultātā var būt grūtāk iegūt to siltuma daudzumu, kādu veidotu tāda paša apjoma sausais kurināmais.

Patērētājam būtu jāpievērš uzmanība ne tikai kurināmā cenai, bet arī kvalitātei. Tā kā Latvijā netiek uzrādīta šī kvalitāte, tad būtu jāpainteresējas pie pārdevēja, vai ir zināms, cik sauss ir kurināmais, cik liels tam ir sadegšanas siltums un siltumspēja.

Likums – jo dārgāka tehnoloģija, jo augstāku komforta līmeni tā spēs nodrošināt. Savukārt, jo lētāka tehnoloģija, jo vairāk nāksies pašiem piestrādāt un vairāk vajadzēs apkalpot konkrētu iekārtu. Piemērs ir malkas katls. Pats katls salīdzinājumā ar pārējām iekārtām maksā nedārgi, bet katru dienu ir nepieciešams to vairākas reizes apkalpot – ievietot kurināmo, iztīrīt utt.

«Siltuma un elektroenerģijas iegūšanai ir dažādi veidi. Ir valstis, kuras izmanto tikai tur pieejamos resursus, tādā veidā pierādot šādas energoneatkarības iespējas. Sadalīta enerģijas ražošana, ieskaitot sadalītu elektroenerģijas ražošanu, jau šobrīd kļūst par noteicošo pasaulē. Varam dedzināt ne tikai biomasu, ir iespējams iegūt ūdeņradi, pārveidojot ūdeni, un šie resursi ir neizsmeļami», pauž RTU Rektors Leonīds Ribickis.