Vēja tuneļi

Tukuma Raiņa ģimnāzijas 12.b klases skolniekiem Oskaram Kupčam un Kristiānam Melnim pēc izlaiduma nebūs jālauza galva, kur studēt. Viņi ir veikuši pētījumu, kas ļāva viņiem vienā mirklī ārpus kārtas iekļūt budžeta vietās RTU. Vēja tunelim veltītais pētījums tika atzīts par labāko RTU vidusskolēnu zinātniskās pētniecības darbu konkursā.

Viss sākās pirms pusotra gada, kad toreizējiem 11. klases skolēniem Oskaram un Kristiānam skolā bija jāizvēlas zinātniskā darba tēma. Skolotājas Maijas Lankas vadībā viņi izstrādāja pētījumu «Gaisa plūsmas ātruma izmaiņas atkarībā no vēja tuneļa formas». Pagājušajā gadā darbs ieguva 1. vietu Valsts zinātniski pētniecisko darbu konkursā, bet pēc divu gadu darba, pētījuma pilnveidošanas, kā arī sadarbības ar RTU Mehānikas institūta zinātniekiem un doktorantiem jaunieši plūca laurus arī RTU konkursā «Nāc un studē RTU!».

Oskars stāsta, ka sākumā esot domājuši, ka jāuzraksta kaut kāds darbs, lai dabūtu atzīmi fizikā, taču vēlāk izrādījies, ka šī darba tēma ir ļoti aktuāla un interesanta, un nu puiši apsver iespēju studēt kādā no RTU fakultātēm, kas saistīta ar vēja enerģijas pētniecību un tehnoloģijām.

Veicot pētījumu, skolas apstākļos jaunieši «vēja taisīšanai» izmantoja parastu sadzīves ventilatoru, taču sapnis bija – tikt pie «pamatīgas vētras», un to varēja dabūt gatavu ar RTU Mehānikas institūta vēja tunelī.

Kā stāsta RTU Mehānikas institūta pētnieks Māris Eiduks, puiši darbojās ļoti patstāvīgi un RTU mērīja plūsmas ātrumu sava vēja tuneļa šķērsgriezumā: «Ja puiši neapstāsies savā attīstībā, viņi var tālu tikt. Ja viņiem turpinās rasties jautājumi, tie viņus dzīs uz priekšu.»

Jaunie pētnieki atzīst, ka, viņuprāt, tāds vēja tunelis, ar kādu viņi darbojušies pētījuma laikā, kārtīgi izpētīts, varētu tikt izmantots enerģijas ražošanai tādās vietās, kur ir platības ierobežojumi, piemēram, pilsētās vai arī privātmājās. Latvijas vidējais vēja ātrums 10 metru augstumā ir pietiekams, lai ar to, izmantojot vēja tuneli, spētu ražot pietiekami daudz enerģijas.