Asfalta sastāvs

Kamēr VAS «Latvijas Valsts ceļi» Ceļu laboratorijas speciālisti pārbauda Liepājas šosejas posmā pie Grobiņas noņemtos asfalta paraugus, lai izsecinātu, kāpēc jaunais ceļš nokalpojis tikai sešus gadus, tikmēr Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki pēc «Latvijas Valsts ceļu» pasūtījuma eksperimentē ar asfalta sastāviem, strādājot ar vietējiem izejmateriāliem – dolomītu, drupinātu granti, kā arī karjeru atkritumiem un tērauda sārņiem. Mērķis – racionāli izmantot Latvijas resursus un sasniegt iespējami labāko kvalitāti, nepalielinot izdevumus.

RTU Būvzinātnes centra pētnieks Viktors Haritonovs stāsta: «Ir nepieciešams veikt tā saukto ekspluatācijas īpašību testēšanu jeb performance based testing, tātad, laboratorijas apstākļos īpašības pie augstas ekspluatācijas temperatūras un zemas ekspluatācijas temperatūras. Nodrošinot apstākļus, tuvinātus reāliem apstākļiem uz ceļa vai ielas.»

RTU pētnieks demonstrē trīs paraugus, no kuriem divi izgatavoti laboratorijā, bet viens ņemts no ceļa. Paraugs ar nekvalitatīvu minerālmateriālu izturējis tikai 2000 gājienus, turpretī paraugs ar kvalitatīvu materiālu izturējis 10 reizes lielāku slogošanas ciklu skaitu, respektīvi, 20 000 ciklu.

Vēl viens no pētījumu virzieniem, ko attīsta RTU pētnieki, ir tā dēvētie siltie asfalti. Tradicionālā asfalta ražošanas un ieklāšanas temperatūra ir aptuveni 150 grādi. Taču, izmantojot jaunās tehnoloģijas – vaska piedevas –, temperatūru ir iespējams samazināt vismaz līdz 120 grādiem un pat zemāk, stāsta RTU Būvzinātnes centra asistents, doktorants Mārtiņš Zaumanis. Samazinot asfalta ražošanas un ieklāšanas temperatūru, ir vairāki ieguvumi: samazinās izmešu daudzums atmosfērā un enerģijas patēriņš, uzlabojas darba apstākļi, ir labāka asfalta iestrādājamība un sablīvējamība, lielāka elastība, iespēja asfaltu ieklāt pie zemākas temperatūras, pagarinot ceļu remontu sezonu.

RTU Būvzinātnes centra pētnieks Viktors Haritonovs norāda uz aktuālo problēmu: ceļa kalpošanas laiks ir atkarīgs no intensitātes, bet vidēji tie ir 6–8 gadi. Taču gadās ceļu posmi, kur jau pirmajā vai otrajā kalpošanas gadā parādās nopietni bojājumi.

Tam piekrīt arī RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis: «[..] ja mēs braucam pa šīm šosejām un redzam, ka pirms gada bija tikko asfaltēta jauna šoseja un tagad ir dziļas rises un, teiksim, bojājumi, tad jautājums ir tāds – ko tad viņi ir uzklājuši un kāda ir kvalitāte?» Rektors uzsver, ka jaunās izstrādes ir veidotas tā, lai varētu izmantot jaunas pildvielas un materiālus, lai asfalta klājumu padarītu izturīgāku, labāku ekspluatācijā un ļoti bieži arī lētāku.